Mūzikls ir īpašs teātra un mūzikas žanrs, kas ir populārs visā pasaulē. Vispieprasītākie mūzikli jau gadu desmitiem tiek uzvesti teātru norises vietās Ņujorkas Brodvejā un Londonas Vestendā, Parīzē, Romā un daudzās citās pasaules galvaspilsētās un lielpilsētās. Dažu mūziklu kases ieņēmumi ir kļuvuši leģendāri ar miljardiem vērtiem ienākumiem. Neskaitāmi mākslinieki, kuri ir piedalījušies šo iestudējumu pirmizrādēs, kļuvuši par pasaules mēroga zvaigznēm.

Mūzikla iestudējumā galvenais nopelns ir ne tikai komponistam, libreta autoram un režisoram, bet arī producentam, kurš realizē teatrālajai darbībai tik nozīmīgo ideju. Patiesībā, lai iestudētu nopietnu mūziklu, nepieciešams ne tikai desmitiem miljonu eiro liels finansējums, bet arī profesionālas radošās komandas izcili koordinēts darbs! Austrumeiropas valstīs daudzu mūziklu tiesības pieder pasaulslavenajam uzņēmumam Stage Entertainment, kura galvenais birojs atrodas Amsterdamā (uzņēmums nodarbojas ne tikai ar mūziklu, teātra iestudējumu, šovu un koncertu izplatīšanu, bet arī ar to izstrādāšanu). Tam pieder arī aptuveni 20 teātri Rietumeiropas valstīs.

20.gadsimta otrajā pusē sāka filmēt mūziklus, kas pirmizrādēs pulcēja miljoniem skatītāju. Dažas dziesmas no mūzikliem ir folklorizējušās un tiek iekļautas dažādās koncertprogrammās.

Par šī  žanra korifeju var uzskatīt angli Endrjū Loidu Vēberu, kura kontā ir mūzika vairāk nekā 30 mūzikliem, daži no tiem ir kļuvuši par “bestselleriem” (“Operas spoks”, “Kaķi”, “Evita” u.c. )! Viņam ir pat savi teātri Vestendā un Brodvejā. Un par veiksmīgāko producentu šajā žanrā tiek uzskatīts cits britu mākslinieks Kamerons Makintošs, kurš ir producējis tādus slavenus mūziklus kā “Operas spoks”, “Nožēlojamie”, “Kaķi”, “Hamiltons” u.c.

Īpaši vēlamies pievērst uzmanību franču mūzikliem, jo īstu revolūciju to vēsturiskajā attīstībā izraisīja franču-kanādiešu mūzikls “Parīzes Dievmātes katedrāle”, ko 1998. gadā iestudējis komponists Rikardo Kočante (Cocciantte) un libretists Luks Plamondons (gatavošanās pirmizrādei ilga 5 gadu garumā), kā arī “Romeo un Džuljeta”, kuram mūziku un libretu sacerējis Žerārs Presgurviks.

Var rakstīt daudz par mūziklu žanru un par to tapšanas sarežģīto vēsturi, taču mēs koncentrēsimies uz tiem mūzikliem, kuru pirmizrādes varēsim rīkot Latvijā.

Diemžēl daļai pasaules mūziklu dekorācijas ir tik ļoti grandioza izmēra, ka tās nav ievietojamas nevienā teātra skatuvē Latvijā, ne arī citās Baltijas un Austrumeiropas valstīs, jo, lai atvestu oriģinālās dekorācijas, būtu jābūvē īpaši dārgas skatuves ārpus ēkām. Nozīmīgs un izšķirošs faktors šo ieceri realizēt  būtu ļoti liels skatītāju skaits ar vēlmi apmeklēt šāda mūzikla izrādi, lai to izbaudītu un ilgi atcerētos. Iesākumā mūsu kompānija centīsies atvest uz Rīgu tos mūziklus, kurus varēs izrādīt jau esošajās slēgtajās telpās, un tad, pieaugot skatītāju interesei, izvietosim tos Mežaparka Lielajā estrādē.